Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

| 8.06.2020 | Raksti

13. Saeimas un Eiropas parlamenta mūziķi

Katru dienu ziņās varam redzēt un dzirdēt par mūsu Saeimas deputātu, ministru un Eiropas parlamenta deputātu paveikto. Ne vienmēr iedomājamies, ka arī viņi ir tādi paši kā mēs – cilvēki ar savu dzīves pieredzi, talantiem un interesēm. Savulaik Saeimas deputātu vidū ir bijuši Latvijā un ārvalstīs plaši pazīstami mūziķi un komponisti, taču kādas ir 13. Saeimas un Eiroparlamenta politiķu attiecības ar mūziku šobrīd? Skan.lv aptaujāja Saeimā esošos politiskos spēkus, piedāvājam jums apkopojumu. Rezultāti – alfabēta secībā.

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Liels paldies deputātiem, ministriem un viņu partiju pārstāvjiem par atsaucību raksta tapšanā!

Attīstībai/Par!

Dace Bluķe

13. Saeimas deputāte

Dace 3 gadu vecumā sāka dziedāt ansamblī, kopā ar to nokļūstot uz televīzijas konkursa “Ko tu proti?” skatuves Rīgā. Bērnu mūzikas skolā mācījās spēlēt vijoli un klavieres. 14 gadu vecumā nolēma, ka mūziku apgūs profesionāli un iestājās Liepājas Em. Melngaiļa mūzikas vidusskolā. Pie komponista Agra Engelmaņa apguva komponēšanu, savukārt pašmācības ceļā mācījās arī ģitāru un saksofonu. Ar mūzikas skolas kori piedalījās 1990. g. atmodas laika dziesmu svētkos, kad pirmo reizi pēc okupācijas gadiem no Dziesmu svētku estrādes atkal skanēja himna “Dievs svētī Latviju”. 

Mūzikas studijas tika turpinātas J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studējot muzikoloģiju – mūzikas vēsturi un teoriju. Kordziedāšana tika turpināta jauniešu kamerkorī “Pali”, ar kuru piedzīvoti Koru kari ar laureāta statusu pirmajos atjaunotās neatkarīgās Latvijas dziesmu svētkos 1993. gadā. Kopā ar domubiedriem – muzikoloģēm Baibu Kurpnieci, Ilzi Deksni, komponistiem Andri Dzenīti, Rolandu Kronlaku, diriģentu Normundu Šnē un citiem – Dace dibināja Jaunās mūzikas asociāciju, lai popularizētu laikmetīgo latviešu mūziku un jaunos komponistus. Pirmie koncerti tika rīkoti Rīgas Vāgnera zālē. 

Par savu mīļāko orķestri viņa sauc Liepājas Simfonisko orķestri, kurā bijusi gan projektu vadītāja, gan izpilddirektore. Jau 18 gadus strādā ar Liepājas Ērģeļmūzikas festivālu, un izveidojusi pati savu festivālu, veltītu vēsturiskās akcijas Baltijas Ceļš atcerei, kurš guvis arī atzinību kultūras profesionāļu vidū. 

Pēdējos gados Dace paplašinājusi savu darba lauku mūzikas un kultūras nozares profesionāļu aizstāvības jomā, vairākus gadus vadot Latvijas Komponistu savienību un Radošo savienību padomi. Dace joprojām ir Komponistu savienības padomes locekle, Latvijas Nacionālās Mūzikas padomes valdes locekle un piedalās Eiropas un Starptautiskās mūzikas padomes darba grupās. 

No 17 gadu vecuma Dace mūziku māca arī citiem. Viņas audzēkņu vidū ir gan Rīgas Doma kora skolas, gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas, biznesa augstskolas “Turība” un Liepājas Universitātes absolventi. Liepājas Universitātē mūziku pie Daces var studēt joprojām. 

Senās uguns nakts koncertā Liepājas pludmalē kopā ar Rīgas Saksofonu kvartetu, Valdi Muktupāvelu, Ievu Paršu un Jēkabu Nīmani 2013. gada 31. augustā

Kopā ar Starptautiskās mūzikas padomes eksprezidenti Emiliju Akuno (Emily Achieng Akuno) un prezidentu Alfonsu Karabudu Pasaules mūzikas padomes 70. gadadienas forumā Parīzē 2019. gada septembrī.

Ivars Ijabs

Eiropas parlamenta deputāts

Ivars Ijabs ir absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu. Latvijas Mūzikas akadēmijā apguvis mežraga spēli pie Arvīda Klišāna, 1996. gadā ieguvis bakalaura grādu. Bijis mežradznieks pūtēju orķestrī “Rīga” un Liepājas simfoniskajā orķestrī.

Daniels Pavļuts

13. Saeimas deputāts, “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs un frakcijas vadītājs, Nacionālās drošības komisijas sekretārs

Daniels Pavļuts – jau kopš pirmajām skolas gaitām ir dziedājis dažādos koros. Jaunībā un profesionālās karjeras sākumposmā Daniels bija profesionāls mūziķis un kultūras darbinieks.

1999. gadā Daniels Pavļuts absolvēja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Prof. Ilzes Graubiņas klavieru klasi. Ar leģendārās profesores Graubiņas starpniecību Daniela muzikālās izglītības saknes sniedzas līdz pat Ferencam Listam un Ludvigam van Bēthovenam (Ilze Graubiņa – Jakovs Fliers – Konstantīns Igumnovs – Aleksandrs Ziloti – Ferencs Lists – Karls Černi – Ludvigs van Bēthovens).

Mūzikas studiju gados Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un mūzikas vidusskolā (pie Raitas Krilovas un Guntas Božas) un vēlāk Latvijas mūzikas akadēmijā Daniels ar panākumiem piedalījies virknē Latvijas mēroga un starptautisku pianistu konkursu.

Daniels Pavļuts studiju gados bija aktīvs koncertmeistars (Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kora koncertmeistars, pavadītājs virknei šobrīd plaši pazīstamu Latvijas dziedātāju) un kameransambļu dalībnieks, kas ir spēlējis ar Evu Binderi, Martu Sudrabu, Kristīni Blaumani, Ivetu Apkalnu un Andri Nelsonu (toreiz trompetistu), pilnveidojoties pie pedagogiem Gunāra Stades un Jāņa Maļecka. Daniels savulaik apguvis arī solodziedāšanas, kordiriģēšanas, klavesīna un ērģeļspēles pamatus. 

Daniels pavadīja Sonoru Vaici solokoncertā Londonā 2000. gadā, tam sekoja pārtraukums profesionālās mūzikas karjerā. 16 gadus vēlāk viņš atgriezās uz skatuves koncertos ar Aleksandru Antoņenko Dzintaru koncertzālē, Cēsu koncertzālē un Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

Šodien viņš visvairāk ar mūziku saskaras, palīdzot bērniem mācībās Rīgas Doma kora skolā, reizēm spēlē pavadījumus, reizēm mājās spēlē arī pats savam priekam. Daniels arī piebiedrojas savas vecās skolas – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas – absolventu korim “Saulgrieži”, ar to piedalījās arī XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gadā.

Daniels Pavļuts

Daniels Pavļuts

Aleksandra Antoņenko solo koncertā</center>

Aleksandra Antoņenko solo koncertā

Artūrs Toms Plešs

13. Saeimas deputāts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs

Ar mūziku Artūrs Toms Plešs ir aizrāvies kopš sevi atceras. Lai arī šobrīd deputāts aktīvi nemuzicē, nav dienas, kad viņš bez mūzikas varētu iztikt. Aptuveni desmit gadus Plešs dziedāja gan kā solists, gan kā popa un roka grupu dalībnieks. Papildus tam viņš ir beidzis Bauskas mūzikas skolu, kur apguva eifonija spēli, pats par to norādot, ka tas ir ļoti aizraujošs pūšaminstruments. Artūrs Toms arī ir pašmācības ceļā apguvis ģitāras spēli, kā arī pamata līmenī prot spēlēt klavieres.

Plešs vienmēr ir vēlējies apgūt DJ prasmes, to pēdējā laikā ar kolēģu atbalstu viņam ir izdevies īstenot – Artūrs Toms bija attālinātās “Attīstībai/Par!” divu gadu jubilejas ballītes dīdžejs. 

Artūrs Toms Plešs

Mārtiņš Staķis

13. Saeimas deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

Mūzikas skolas absolvēšana Mārtiņa Staķa dzimtā ir jautājums, kas netiek apspriests – ir vismaz jāmēģina. Viņa tēvs padomju armijā bija muzikants, tādēļ uzstāja, ka dēliem jābūt pūtējiem, lai dienests būtu vieglāks. Tā nu visi četri bērni apguva muzikālo izglītību. Turklāt Mārtiņa vecāki iepazinās spēlējot orķestrī, tā kā mūzika viņiem tika ielikta jau šūpulī.

Tā saucamajos “treknajos gados” ļoti populārās bija korporatīvās ballītes. To bija tik daudz, ka mūziķi nespēja tās visas apkalpot. Mārtiņš ar brāli redzēja brīvu nišu, tādēļ savāca grupu, lai spēlētu balles: “Mans talantīgais brālis, kurš spēlē vairākus instrumentus, vadīja grupu, kamēr es biju solists. “

Beidzoties šai ērai, grupa palika tikai kā hobijs, šad tad uzspēlējot pasākumos un uzstājoties jubilejās. Izlēma arī piešķirt nosaukumu – “Innocent Sound Masters”. Grupa, lai arī aktīvi neuzstājas, joprojām pastāv. “Tai ir citi – daudz labāki solisti un es no visas sirds priecājos par augsto muzikālo līmeni,” komentē Mārtiņš.

Jaunā konservatīvā partija

Krišjānis Feldmans

13. Saeimas deputāts

Krišjānis Feldmans ir apveltīts ar muzikālo dzirdi, 3 gadus mācījies Valdemārpils mūzikas skolā, joprojām spēj lasīt notis. Mūzikas skolas gaitas beidzās pēc pārcelšanās uz Rīgu, tagad viņš dažreiz prieka pēc savā nodabā uzspēlē klavieres.

Anita Muižniece

13. Saeimas deputāte

Mūziku – klarnetes spēli – Anita Muižniece apguva pamatskolas laikā, mācoties P. Jurjāna mūzikas skolā pie cien. pedagoga J. Vanaga un vēlāk līdz 11. klasei Rīgas 6. vidusskolā (pedagogs Haralds Bārzdiņš). Viņa ir arī vairākus gadus spēlējusi Jauniešu pūtēju orķestrī “Auseklītis”. Kopš tā laika arī klarnetes spēlei pati sev par nožēlu deputāte pielikusi punktu, tomēr vēl arvien ik pa laikam cer, ka kādā brīvā brīdī hobija līmenī atkal atsāks spēlēt. Tomēr ikdienā jau vismaz 15 gadus savam priekam Anita Muižniece spēlē klavieres – gan klasisko mūziku, gan popmūzikas skaņdarbus, nedaudz arī komponē (arī savam priekam un pagaidām noteikti ne plašākai publikai). Deputāte cer, ka kādreiz kādas no šīm kompozīcijām izdosies pārvērst par mūziku, ko nodot klausīšanai arī citiem.

JPO "Auseklītis"

JPO “Auseklītis”

Anita Muižniece Maltas lidostā

Anita Muižniece Maltas lidostā

Linda Ozola

13. Saeimas deputāte

Laikā, kad Linda Ozola strādāja Briselē, viņa dziedāja Briseles latviešu korī. Kopā ar šo kori piedalījās arī XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2013. gadā.

Evita Zālīte-Grosa

13. Saeimas deputāte

Evita Zālīte-Grosa absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas prof. Ludmilas Braunas klasi (1997), kas saņēmusi maģistra grādu  prof. A. Garančas vokālajā klasē. Vokālo meistarību papildinājusi A. Hānenas klasē (Nīderlande, 19971998), “Mozarteum” akadēmijas meistarklasēs Nidā (Lietuva). Strādājusi ar tādiem pedagogiem kā K. Napoli.

Latvijas Nacionālās operas soliste no 1999. līdz 2015. gadam.
Lomas: Cerlina ,V.A.Mocarta op. ”Dons Žuans”,
Pamina, Nakts karaliene, Papagena V.A.Mocarta op. “Burvju flauta”,
Morgana , G.F.Hendeļa “Alčīna” un daudzas citas.

Piedalījusies lielo vokāli instrumentālo formu atskaņojumos kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori, kā arī kamermūzikas programmās. Viesojusies ASV, Austrijā, Izraēlā, Nīderlandē, Krievijā, Kanādā (solokoncerts Glena Gulda koncertzālē 2001. gadā). Vairāk nekā desmit gadus bijusi Senās mūzikas festivālu dalībniece.

Kā soliste piedalījusies vokāli simfonisko darbu atskaņojumos, kuru vidū J. S. Baha “Jāņa pasija” un “Mesa h-moll”, J. Haidna “Pasaules radīšana”, V. A. Mocarta “Mesa c-moll”, “Rekviēms” un “Kronēšanas mesa”, J. Brāmsa “Vācu rekviēms”, L. Bernstaina “Mesa” u.c.

Iestudējusi vairākas kamermūzikas programmas kopā ar ērģelnieci K. Adamaiti, I. Birģeli , komponistiem V. Pūci, J. Lūsēnu, ģitāristu K. Zemīti, pianistiem P. Plakidi, A. Liepiņu, L. Tīreli , I. Hermani u.c.

Strādājusi par vokālo pedagoģi Rīgas Doma kora skolā un bērnu vokālajā grupā “Kolibri”.

Jau vairāk nekā desmit gadus organizē kamermūzikas svētkus “Šubertiāde” un “Mazos opermūzikas svētkus” Ungurmuižā. Ir šo svētku režisore un producente. 

Šobrīd kā soliste piedalās vairākos kultūras projektos kopā ar I. Grunti, I. Nīmani, K. Zemīti un citiem lieliskiem mūziķiem.

 Studējusi režiju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā Teātra mākslas nodaļā Zanes Kreicbergas vadībā.

Ungurmuižas operas svētki

“Man palīdzi” (Jānis Lūsēns / Māra Zālīte), izpilda Evita Zālīte-Grosa, Jānis Apeinis un Liepājas zvanu ansamblis “Campanella”, Latvijas Lepnums, 2011. gads

Jaunā Vienotība

Ints Dālderis

Finanšu ministra padomnieks, bijušais kultūras ministrs un Saeimas deputāts parlamenta 11. un 12. sasaukumā

Ints Dālderis ir profesionāls mūziķis – viņa instruments ir klarnete, kuras spēli Ints Dālderis apguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Profesionālās mūziķa karjeras laikā viņš strādājis Latvijas Nacionālās operas simfoniskajā orķestrī, kā solists regulāri uzstājies ar vadošajiem Latvijas simfoniskajiem orķestriem, aktīvi iesaistījies arī dažādos kameransambļos. Ints Dālderis uzstājies Eiropas prestižās koncertzālēs Vācijā, Lielbritānijā, Austrijā, Šveicē, Beļģijā un citviet, viņa klarnete skanējusi arī Makao un Honkongā, sadarbojies ar pasaulslaveniem diriģentiem, to vidū Marisu Jansonu, Andri Nelsonu un citiem, kā arī ar citām pasaules mēroga mūzikas zvaigznēm, piemēram, Elīnu Garanču.

2002. gadā Ints Dālderis saņēmis augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā​ – Lielo Mūzikas balvu.

Ints Dālderis

Ints Dālderis

Ojārs Ēriks Kalniņš

13. Saeimas deputāts, diplomāts un bijušais Latvijas vēstnieks ASV

Ojārs Ēriks Kalniņš ir melomāns un īsts mūzikas entuziasts, turklāt sniedzis savu personīgu ieguldījumu šajā jomā.

Sacerot dziesmu tekstus angļu valodā, viņš ir līdzautors vairāk nekā 30 dziesmām un ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā Marija Naumova, Arnis Mednis, Katrīna Gupalo, ar grupām “Prāta Vētra” un “Autobuss Debesīs”. Ojārs Ēriks Kalniņš ir vārdu autors, piemēram, Marijas Naumovas dziesmai “I feel good” un Katrīnas Gupalo “Levitate”, kuras teksta tapšanā iedvesmojies no Valsts prezidenta Egila Levita.

2002. gadā grupas “Autobuss Debesīs” izdotajā albumā angļu valodā “Think of me” ar Imanta Kalniņa mūziku, Ojārs Ēriks Kalniņš ir visu dziesmu vārdu autors. Albumā iekļautā visiem labi zināmā dziesma “Ar straumēm uz jūru” patiesībā sākotnēji radīta angliski, bet dzejnieks Viktors Kalniņš to atdzejojis latviešu valodā.

Ojārs Ēriks Kalniņš ar Katrīnu Gupalo un Andreju Osokinu

Ojārs Ēriks Kalniņš ar Katrīnu Gupalo un Andreju Osokinu

Krišjānis Kariņš

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Mūzika ir Krišjāņa Kariņa vaļasprieks, un muzicēšanu viņš uzskata par vienu no draudzības izpausmes veidiem.

Krišjānis Kariņš nav skolojies mūzikā, taču 15 gadu vecumā pašmācības ceļā apguvis basģitāras spēli, pēcāk sēdies pie klavierēm un bungām, redzēts spēlējam arī kokli un citus instrumentus, jo muzikalitāte, acīmredzot, ir viņam dabas dots talants. Intervijā TV3 Krišjānis Kariņš savulaik teicis: “Ja es būtu dzimis pirms 100 gadiem, es laikam būtu lauku muzikants!”

Par profesionālajiem muzikālajiem talantiem Latvijā Ministru prezidents atzīst, ka ar tiem Latvijai ir jālepojas, jo šajā ziņā Latvija noteikti ir neapstrīdama lielvalsts – lielie mūzikas grandi, kuru saknes ir Latvijā, ļauj mūsu valsts vārdam izskanēt plaši pasaulē.

Krišjānis Kariņš un Jorans Šteinhauers

KPV LV

Ieva Krapāne

13. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre

Ieva Krapāne uzaugusi Smiltenē, mācījusies Smiltenes ģimnāzijā un dziedājusi ģimnāzijas jauniešu korī “Lido”, kas ar šo nosaukumu pastāv jau no 1990. gada. Korī dziedājusi 1. soprānu 6 gadus, apmēram no 1996. gada.

Korī joprojām darbojas mūziku mīloši jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Koris ir augsta līmeņa, tas ieguvis arī ievērības cienīgus apbalvojumus, ar kuriem Ieva ļoti lepojas – 1998. gadā koru konkursā “Voci del Garda”, Itālijā iegūts sudraba diploms (skat.attēlu no avīzes Smiltenīte, avīzes fotogrāfijā pirmajā rindā redzama Ieva) un 2000. gadā Pirmajā pasaules koru olimpiādē Lincā, Austrijā iegūstot sudraba diplomu, kā arī koris ir visu pēdējo Skolēnu Dziesmu un deju svētku Zelta diplomu ieguvējs.

Ieva ar prieku atceras neskaitāmos braucienus – izbraukāta ar autobusu ir visa Eiropa. Un joprojām koris turpina ceļošanu, atrādot koncertprogrammas. Ieva ar patīkamu smaidu atbild, ka sirdij tuvākā ir dziesma “Zied Ievas Siguldā”.  Ievai piedaloties, koris ir iedziedājis arī vairākus CD, veidojuši koncertierakstus.

Vairāku dziesmu ieraksti pieejami kora vietnē draugiem.lv portālā.

Avīze "Smiltenīte", fotogrāfijā pirmajā rindā redzama Ieva Krapāne

Avīze “Smiltenīte”, fotogrāfijā pirmajā rindā redzama Ieva Krapāne

Ieva Krapāne

Smiltenes koris “LIDO”. 1.diska “Tev pasaule plašāka vērsies” Smiltenes kultūras namā prezentācija 1996. gadā. Tolaik kori vadīja Tālis Veismanis, Viesturs Liepiņš

2.diska prezentācijas videoieraksts

Kora dzimšanas dienas video, 2009.gads.

Ivars Puga

13. Saeimas deputāts, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā teātra aktieris

Ivars Puga ir dalībnieks Latvijas Nacionālā teātra dziedošo aktieru vokāli instrumentālā ansamblī “Greizais ratiņš” kopš tā veidošanas 1995.gadā.  Ansamblī ir četri kungi un dāma – Ivars Puga, Juris Hiršs, Normunds Laizāns, Uldis Anže un Dace Bonāte, kā arī neiztrūkstoša viņu kompānijas sastāvdaļa ir arī komponists Valdis Zilveris un režisors Edmunds Freibergs, kas ir “Greizā ratiņa” idejas autors.

Dažus gadus pēc dibināšanas “ratiņš” izripo no Nacionālā teātra ēkas un aizripo pa visu Latviju, ievācot teātra skatītāju mīlestību no dažāda izmēra skatuvēm. Kā saka pats Ivars: “Nav Latvijā tāda skatuve, kur mēs neesam bijuši,” un viņa balsī ir manāms lepnums kā par nepārspējamu rekordu un izceļ rekordlielu koncertu, kas reiz noticis Ventspilī un pulcējis teju 12 tūkstošus skatītājus.

Īpaši aktīva koncertēšana bija pirmos 10-15 gadus, taču arī vēl 2017.gada vasarā bija liela tūre, pēdējā uzstāšanās šobrīd bijusi 2019.gada novembrī Rīgā, Anglikāņu baznīcā Pasaules AIDS dienu kampaņas ietvaros. Kā medijos bieži rakstīts, aktieru veidotās populāru dziesmu parodijas raksturo smalka gaume, muzikalitāte, daudzbalsīgs dziedājums un sirsnīgums.

Nu jau 25 gados radītas vairākas programmas un izdoti pieci albumi: “Gar jūras zeltmirdzošo krastu…”, “Mīļais, nesteidzies”, “Kā es braucu… lūkoties!”, “Mēs tikāmies martā”, “Paskaties, cik balts… tikpat kā paradīzē!”. Ivara iemīļotākās dziesmas ir “Melna laiva” un “Noriņas”.

Foto: A. Plucis

Rīta Panorāma, 2017.gads

“Ir visādi gājis”

Atis Zakatistovs

13. Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs

Atis Zakatistovs vairāku gadu garumā, sadarbībā ar Artūru Rūsi un citiem muzikāli aktīviem Dienvidkalifornijas latviešu kopienas dalībniekiem, ir veidojis muzikālus priekšnesumus Ziemeļamerikas dziesmu svētkiem.

Tā 2002. gadā tika veidota izrāde “Lolitas Brīnumputns” Čikāgā XI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Amerikā. 2003. gadā XIV ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos Sanfrancisko tapa uzvedums “Kabarē”.  2004. gadā XII Latviešu vispārējos dziesmu svētkos Toronto radītā dziesmu spēle “Eslingena” (Alberta Legzdiņa, Andra Ritmaņa, Lolitas Ritmanes-Mattson un Brigitas Ritmanes-Jameson izrāde Gunāra Vērenieka režijā) bija pietiekami populāra, lai ar 11 izrādēm to 2005. gadā atrādītu arī Latvijas publikai Latvijas Nacionālajā teātrī (programma, dziesmu vārdi pieejami šeit). 

2006. gadā XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Amerikā, Indianapolē tika uzvests kabarē šovs “Kabaremonts”. 2009. gadā Ventūras dziesmu svētkos tika izveidota izrāde “Vēstules no Losas” (libretu un dziesmu vārdus sacerējis Andris Ritmanis, komponistes Lolita Ritmane-Mattson un Brigita Ritmane-Jameson). 2015. gadā  XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos Sanhosē tika radīts multimediju uzvedums “Te nu mēs esam”.

Atis Zakatistovs  galvenajā lomā "Vēstules no Losas", 2009. gads

Atis Zakatistovs galvenajā lomā “Vēstules no Losas”, 2009. gads

Nacionālā apvienība

Dace Melbārde

Eiropas parlamenta deputāte

Dace Melbārde beigusi Valmieras bērnu mūzikas skolas flautas klasi, spēlē arī klavieres un ģitāru.

Dziedājusi Latvijas Universitātes jauktajā korī “Juventus” un bērnu un jauniešu centra “Laimīte” korī “Saules māja”, bijusi ne tikai XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XV un XVI Deju svētki rīkotāja, bet arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībniece.

Dace Melbārde šobrīd turpina apgūt kokles spēli un tradicionālo dziedāšanu. Aktīvi darbojas brīvās gribas ansamblī “Stiprās sievas”, kurā apvienojušās dažādu jomu radošas personības, kuras kopā vieno patiesa vēlme izzināt, izdziedāt latviskās garamantas – tautasdziesmas, spēka dziesmas, buramos vārdus. Ansamblim ir aktīva koncertdarbība gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2019. gada sākumā “Stiprās sievas” laida klajā savu pirmo albumu, kas tapa ierakstu studijā “Lauska”. Arī ārkārtējās situācijas laikā ansamblis tiekas attālināti un tā dalībnieces kopā radījušas videoklipu dziesmai “Vij, Dieviņi, zelta viju”.

Uzstāšanās ar meitu Dārtu Dzintaru Melbārdi Mūzikas un mākslas festivālā “BILDES:

Uzstāšanās kopā ar vokālo pedagoģi Igetu Ozoliņu trešajā Latvijas – Indijas koru festivālā Mumbajā 2020. gada 19. februārī 

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” kopā ar Latvijas kordiriģentiem. Foto: I.Znotiņš

Brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” piecu gadu jubilejas koncertā 2018.gada novembrī.

Nauris Puntulis

Kultūras ministrs

Nauris Puntulis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta solists (tenors), pazīstams arī kā bijušais grupas “Pērkons” vokālists. 1996. gadā kopā ar Miervaldi Jenču un Guntaru Ruņģi viņš izveidoja apvienību “Trīs tenori”, kurā uzstājas joprojām. Nauris Puntulis aktīvi koncertē un piedalās operas uzvedumos.

No 1985. līdz 1981. gadam studējis Latvijas valsts Konservatorijā – Vokālā nodaļa, prof. R. Frīnbergas klase – bakalaura studijas. Iegūts bakalaura grāds.

No 1992. līdz 1994. gadam Puntulis studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā – Vokālā nodaļa, prof. L. Braunas klase – maģistrantūras studijas (operdziedātāja, pedagoga specialitātes), ieguva maģistra grādu.

1994. – 1995. – Enshedes Mūzikas augstskola (Holande), 1995. – K. Andželoni meistarklase (Itālija), 1997. – 1998. – I.Gavrilovici meistarklase (Austrija).

Nauris Puntulis spēlē klavieres, ģitāru, akordeonu, bungas, flautu, mutes harmonikas.

Pērkons un Nauris Puntulis – Mēs pārtiekam viens no otra
Ievas Akurāteres un Jura Kulakova jubilejas koncerts “Gandrīz tautasdziesma” VEF kultūras pilī, 2018. gada 16. novembrī

Raimonds Pauls “Vasara” no koncertcikla “Brigadieris”, 2019.gada jūlijs

Nauris Puntulis un grupa “Pērkons”

“Karmelīšu dialogi”. Nauris Puntulis klostera kapelāna lomā. Foto: Agnese Zeltiņa

Roberts Zīle

Eiropas parlamenta deputāts

Roberts Zīle kopš jaunības ir profesionāli spēlējis ģitāru vairākos ansambļos, vēl joprojām saglabājot plašu ģitāru kolekciju, kuras nu tiek izmantotas atpūtas un hobija brīžos. Tomēr pēdējos gados ar Eiropas Parlamenta kolēģiem ir izveidots blūza ansamblis “Exiled in Brussels”, ar to ir spēlēts vairākus gadus Mūzikas un mākslas festivālā “BILDES” Rīgā. Dažkārt Zīle dodas studijā, ierakstot kādu viņa iemīļota skaņdarba koverversiju. 

Foto: Inese Grizāne

Foto: Inese Grizāne

Saskaņa

Evija Papule

13. Saeimas deputāte, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāre

Lai arī Evija Papule tika uzņemta mūzikas skolā, mammai nebija laika viņu vadāt uz vairākām nodarbībam, un basketbols viņai bija prioritārs. Deputāte savulaik vismaz 15 gadus dziedāja dažādos koros. Skolas koris bija obligāts, tomēr tas nesaistās ar pozitīvākajām atmiņām – kuram gan patiktu jau 7:30 dziedāt, ja tam līdzi nāk obligātuma pieskaņa, kā arī atzīmes un uzvedības vērtējuma krasa samazināšana par neapmeklējumu? Tomēr dziedāt viņai patīk, un viņas otrā alta balss bija pieprasīta pat vīru korī. Deputāte joko, ka šī pieredze noder arī Saeimā, īpaši paskatoties uz dzimumu sadalījumu, lai arī tur ir vairāk solistu.

Savulaik arī pašmācības ceļā apguvusi klavierspēli, kas gan esot bijis sen un vairs nav taisnība.

Zaļo un Zemnieku savienība

Jānis Vucāns

13. Saeimas deputāts

Jāņa Vucāna saistība ar izpildītājmākslu vairāk ir bijusi saistīta ar tautas deju – gan skolas, gan augstskolas gados, gan arī neilgi pēc tam. Koros, ja neskaita īsu brīdi pamatskolā, deputāts dziedājis nav, taču dažādos sabiedriskos pasākumos labprāt piebiedrojas dziedātājiem, kā pats smejas, cenšoties nesabojāt kopīgo skanējumu.

Publiski Jānis Vucāns ir dziedājis Latvijas Radio 2 organizētajā tradicionālajā pasākumā “Jāņi dzied”. 2009. gadā, kad Jānis Vucāns bija Ventspils Augstskolas rektors, Baiba Palkavniece pierunāja viņu kopā ar vēl vairāku augstskolu rektoriem – Jāņiem – izveidot rektoru kvartetu, un kopā ar bijušo Dailes teātra aktrisi Katrīni Pasternaku ierakstīt un arī Līgo vakara koncertā, kas togad notika Siguldā, nodziedāt tradicionālo studentu dziesmu “Students apkārt ceļojot”.

Protams, visi koncerta dalībnieki kopā dziedāja arī koncerta noslēguma dziesmu – Raimonda Paula un Jāņa Petera “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”. Visas koncerta dziesmas ir izdotas albuma formātā. Koncertu translēja un ierakstīja Latvijas televīzija.

Attēls no Līgo svētku ieskandināšanas pasākuma Saeimā 2015.gada 18.jūnijā: Suitu sievas, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas deputāti Jāņi. Saeimas preses dienesta foto.

Attēls no Līgo svētku ieskandināšanas pasākuma Saeimā 2015. gada 18. jūnijā: Suitu sievas, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Saeimas deputāti Jāņi. Saeimas preses dienesta foto.

Pie frakcijām nepiederošie deputāti

Linda Liepiņa

13. Saeimas deputāte

Linda Liepiņa bērnudārzā spēlēja koklīti, savukārt skolas vecumā pašmācības ceļā iemācījās spēlēt klavieres, lai ģimenes saietos dziesmām varētu piespēlēt akordus.
Skolas laikā dziedāja korī, pēc tam – skolas absolventu korī.

Linda Liepiņa - koklētāju priekšnesums bērnudārza izlaidumā

Koklētāju priekšnesums bērnudārza izlaidumā

Linda Liepiņa - ģimnāzijas izlaiduma afterparty mājās ar ģimeni. Kā jau parasti - visi dzied un viņa pie klavierēm

Ģimnāzijas izlaiduma afterparty mājās ar ģimeni. Kā jau parasti – visi dzied un viņa pie klavierēm

Karina Sprūde

13. Saeimas deputāte

Karina Sprūde savulaik pabeigusi Ādažu mūzikas skolu, specialitātē klavierspēle. Pēc 15 gadu pārtraukuma klavieres atgriezās viņas mājās, jo tās tika nopirktas meitai.

View this post on Instagram

Just family moments .. 💙❤ #piano #latvia #music

A post shared by Karina Sprūde (@karina.sprude) on